Vai Tadžmahalam jāpazūd no zemes virsas?

Vislielākajā Indijas štatā rit izpētes darbi — vai tiešām Tadžmahalam, vienam no pasaules brīnumiem, draud bojāeja.

Pagājušā gada nogalē divi indiešu vēsturnieki nāca klajā ar ziņojumu, ka Tadžmahals turpina svērties un var sagrūt vai iegrimt zemē, ja vien Uttar-Pradešas varas iestādes nesāks pētīt teritoriju ap pasaulslaveno arhitektūras pieminekli un attiecīgi rīkoties. Īpašu satraukumu rada Džamnas upe, kas irdz mauzoleja tuvumā.

Ram Nata kungs, bijušais Radžastānas universitātes vēstures katedras vadītājs, intervijā laikrakstam «Hindustan Times» apliecina, ka beidzamajos gados vērojamā minaretu sasvēršanās, kas pamanīta jau 1942. gadā un minēta dažādās atskaitēs, aizvien vairāk apdraud Tadžmahala pastāvēšanu. Tas saistāms ar Džamnas gultnes pakāpenisko izžūšanu.

Eksperti uzskata, ka upes ūdens bija neatņemama Tadžmahala konstrukcijas daļa, kas stabilizēja mauzoleja marmora kupolus un minaretus. «Ja vēlamies saglabāt Tadžmahalu nākamajām paaudzēm, vispirms jāglābj Džamna.»

Tadžmahalu — «Asaru uz laika vaiga»­ — cēlis mogolu imperators Šahs-Džahans savai dzemdībās mirušajai mīļotajai sievai Mumtaz Mahalai. Pagājušajā — Tadžmahala pastāvēšanas 350. — gadā šo pasaules brīnumu apmeklēja vairāk nekā trīs miljonu cilvēku.

Beidzamajā laikā daudzkārt izskanējušie ekologu brīdinājumi par vides piesārņojuma graujošo ietekmi uz sniegbaltā marmorā veidoto pili lika slēgt desmitiem ap Tadžmahalu uzbūvētās pilsētas Agras rūpnīcu. Tomēr gaisa kvalitāte Agrā nav manāmi uzlabojusies, jo viesnīcām atļauts izmantot dīzeļa ģeneratorus, kas izdala daudz dūmu un kvēpu.

Bažas raisa arī varas iestāžu sankcionētā tirdzniecības kompleksa būve Tadžmahala tuvumā...